Skaņa.Kas ir skaņa? Kādas mēdz būt skaņas?
Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir jāsniedz man, tad es teiktu tā: skaņa ir kaut kas nomierinošs, līdzsvarojošs un nebeidzami baudāms. Tā ir kā mūžīgā enerģija. Manuprāt, visspēcīgākā un vienlaicīgi vismierīgākā skaņa ir jūras viļņu šalkoņa. Vienmēr tik mainīga, tik atjaunojoša. Jūra, mežs – tie ir skaņu meistari – tā ir mūsu Latvijas daba.
Cilvēks arī ir dabas daļa. Ja mēs, kā cilvēki, cenšamies ieklausīties dabas ritmos… Ja mums izdodas saklausīt dabas melodijas… Ja paši uzdrošināmies radīt vai atskaņot, tad rodas šī maģiskā sajūta, kas liek sajusties vienotam ar koku zaros ieķērušos vēju, ar debess jumā apmaldījušos mākonīti vai lietus lāsi, kura cenšas iespraukties telpā caur kādu jumtā vai sienā esošu plaisiņu.
Vējainā un lietainā 17. maija dienā Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestra radītās skaņas savirknējās melodiju pavedienos. Kādos pavedienos? Ļoti dažādos. Saklausījām eifonija patīkamā tembra radītās noskaņas. Savu stāstu pavēstīja maigā flauta. Saksofons savā skanējumā bija ļoti izteiksmīgs. Trompete uzdzirkstīja savā spilgtumā un spozmē. Savukārt, mežragi demonstrēja savu dziedošo skanējumu.
Secinājums? Ne vienmēr pēc enerģijas devas jādodas kaut kur tālu prom. Šoreiz to varēja gūt, klausoties orķestrantu atvestajos skaņdarbos.
Īpaša pateicība pūtēju orķestra diriģentam J. Andževam. Paldies atraktīvajai programmas pieteicējai L. Anžei.
Paldies jāsaka arī romantiskās koncerta vietas saimniekiem Rubeņu ģimenei.
Galerija: ŠEIT
Inese Bodunova
