1991.gads…..janvāris…..barikādes….ugunskuri…..dziesmas… vienotības sajūta…. drosme….brīva Latvija… Tas bija laiks, kad mūsu skolas skolotāji un darbinieki bija jauni, dedzīgi un daļa arī pabija barikādēs. Tas bija laiks, kad mūsu skolēnu vecāki uz šiem notikumiem skatījās ar bērna vai pusaudža acīm. Tas bija laiks, kas mūsu skolēniem jau šķiet tāla pagātnē, par ko raksta mācību grāmatās un rāda filmās. Vēsture– tie esam mēs- cilvēki, kas tā vai citādāk ietekmē laika ritumu. Tādēļ ir svarīgi atcerēties, pieminēt un saprast, ka brīvība nevienam tāpat vien netiek dāvāta.
Brīvība – tā ir dārgums, kas kopīgiem spēkiem jāsargā. Mūsu pienākums- klausīties, atcerēties un stāstīt bērniem un mazbērniem.
“Dzīvajā vēstures stundā” tā laika notikumus atsauca atmiņā barikāžu dalībniece Ilze Mezīte un vēstures skolotāja Elēna Obrumāne. Ir pagājuši 32 gadi, bet tik daudz dzīvu sajūtu, emociju un sasaiste ar patreizējiem notikumiem Ukrainā. Pārdomas… Un dzirdētā vērojums Viestura Kairiša spēlfilmā “Janvāris”. Tā ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991.gada janvāra politiskajos notikumos. Filmas skatīšanās tika finansēta no iniciatīvas “Latvijas skolas soma” līdzekļiem. Skautu un gaidu pulciņa dalībnieki pulcējās skolas pagalmā, lai aizdegtu piemiņas ugunskuru. Sildoties pie ugunskura un klausoties latviešu spēka dziesmas, tika pārrunāts, kas jauns par barikāžu laiku uzzināts mācību un klases audzināšanas stundās, rēķināts, cik gadu tajā laikā bija vecākiem un spēlētas spēles. Lai mūžam brīva Latvija! Lai spēks un veselība barikāžu aizstāvjiem!
Ilze Putne, Aina Rubene
