Stāķu pamatskolas 8.klases skolēni 2025.gada 16.oktobrī caur programmu Latvijas Skolas soma devās uz “Stūra māju” Rīgā, kur notika izzinoša ekskursija par Latvijas vēsturi, īpaši pievēršot uzmanību padomju okupācijas periodam un čekas darbībai. Skolēni uzzināja par politiskajiem notikumiem, represijām un cilvēku likteņiem šajā vēsturiskajā vietā.
Stūra māja jeb Tetera nams ir celts 1911. gadā pēc Aleksandra Vanaga projekta. Ēkas arhitektūrā ir iepīts gan jūgendstils, gan neoklasicisms – ne velti šis kļuva par vienu no iekārojamākajiem un elitārajiem Rīgas centra īres namiem. Kad Tetera nams vēra savas durvis 1912. gadā, tā pirmajā stāvā bija ierīkota bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu, augļu un piena produktu bode, ziedu veikals un Tautas labklājības aptieka. Savukārt augšējos stāvos atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola un pārējās brīvajās telpās bijuši īres dzīvokļi. Krietni drūmāki laiki Tetera namu piemeklēja padomju okupācijas periodā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. gada, kad namā izvietojās Iekšlietu tautas komisariāts, bet vēlāk Valsts drošības komiteja jeb “čeka”. Nama pagrabstāvā atradās ieslodzīto kameras. Vācu okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados namā darbojās virkne vietējo pārvaldes iestāžu. 90. gados namā izvietojās Valsts policija. Laika gaitā šo ēku tautā iesauca par „Stūra māju”. Tajā ieslodzīja un pratināja Latvijas pilsoņus, kurus okupācijas vara uzskatīja par komunistiskā režīma pretiniekiem.
Stūra mājas apmeklējums uz mums atstāja ļoti spēcīgu iespaidu – tā ir vieta ar smagu un nozīmīgu vēsturi, kur iespējams izjust Latvijas tautas pārdzīvoto padomju represiju laikā. Ekskursija palīdzēja labāk saprast, kādas ciešanas nācās piedzīvot cilvēkiem, kuri tika nepamatoti apcietināti un pratināti šajā ēkā. Gids bija ļoti zinošs un spēja stāstīt par sarežģītām vēsturiskām tēmām saprotami un aizraujoši. Viņš ne tikai dalījās ar faktiem, bet arī stāstīja reālus cilvēku stāstus, kas padarīja ekskursiju emocionāli piesātinātu un personisku. Apskatījām pagalmu un kameras!
Pēc ekskursijas notika pārrunas un diskusijas klasē par redzēto un dzirdēto – skolēni izteica savas emocijas, pārdomas un vērtējumus, kas veicināja empātiju, pilsonisko apziņu un izpratni par brīvības un demokrātijas nozīmi.
“Kad izej Stūra māju, tu uz visām savām ikdienas lietām sāc skatīties mazliet citādāk,” saka Mareks.
„Kad mēs aizgājām uz Stūra māju un apmeklējums bija beidzies, sapratu, ka esmu piedzīvojis milzīgu šoku. Viena lieta ir tas, ko mēs redzam internetā, bet cita lieta ir tas, ko tu redzi klātienē,”. Mani īpaši aizrāva gida stāstījums, kas lika domāt ne tikai par padomju varas zvērībām, bet arī par laiku, kurā dzīvojam šodien,” stāsta Matīss.
„Man liekas, ka mēs par daudz pašsaprotami uztveram mums dotās brīvības - mums ir Eiropas Savienība, mēs varam brīvi ceļot, brīvi iet veikalā un pirkt maizi, un tā tālāk. Un mēs esam aizmirsuši, ka pavisam nesen tā nebija. Tāpēc man liekas, ka Stūra māja ir labs atgādinājums, kā pateikt cilvēkiem, ka mūsu vēsture ir tāda, kāda tā ir - diemžēl tā ir nepatīkama, bet tā ir jārespektē. Jo tas ir tas, kas veido mūsu tautu, mūsu nāciju,” uzskata Emīlija Enija.
“Valters redzot ieslodzīto kameras un dzirdot stāstus par necilvēcīgajiem apstākļiem, viņam kļuvis tik nomācoši, ka gribējies bēgt projām.”
„Man šķita ļoti nomācoši un depresīvi - būt telpā, kur tik daudz cilvēku ir cietuši un nomiruši,” saka Alise D.
“Ekskursija bija emocionāli ļoti smaga,” saka Miks.
„Es pati piedzimu 70.gados un mana izpratne par Padomju Savienību, čeku un tā tālāk bija diezgan miglaina, jo es toreiz biju maza meitene, dzīvoju laukos, un vienīgās atmiņas bija Ļeņina attēls kolhoza kantorī pie sienas. Bet mani ļoti sāpina, kad cilvēki saka - mūsu politiskā sistēma un kultūra šodien nav veiksmīga, mēs gribam atpakaļ padomju laikus. Bet cilvēki piemirst, ka tās nebija tikai kaut kādas ekstras, ko cilvēkiem piešķīra, bet arī tās šausmas, kas ar tautu notika. Viena lieta, kad tu par kaut ko lasi grāmatā, bet kaut kas pilnīgi cits - kad tu aizej un realitātē redzi, kā tas viss notiek,” stāsta audzinātāja Jolanta.
Paldies programmai “Latvijas skolas somai” par doto iespēju!
