No 10.-14.martam Stāķu pamatskolas skolēni Karīna Tarvāne (6.kl.), Mareks Romāns (7.kl.), Adrija Dergača (8.kl.), Artis Svīrējs (8.kl.) un Marta Kuprovska (9.kl.) piedalījās Erasmus + skolēnu grupas mobilitātē Apačes pamatskolā, Slovēnijā. Apače ir pilsēta Slovēnijas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar Austriju.
Projekta mērķis bija saistīts ar vides jautājumiem, un skolēni uzzināja daudz jaunas informācijas gan par dabas aizsardzību, gan vides izglītību skolās.
Dabas aizsardzība Slovēnijā ir iekļauta mācību programmās jau no sākumskolas. Praktiskās nodarbības, ekskursijas un ekoprojekti palīdz skolēniem izprast dabas aizsardzības nozīmi un māca videi draudzīgus paradumus. Lielākais enerģijas avots ir hidroenerģija un aktīvi tiek attīstīta saules un biomasas enerģija.
Piedaloties mācību procesā – dabaszinību, bioloģijas stundās, novērojām, kā skolēni apgūst ekosistēmas, klimata pārmaiņas, izzina bioloģisko daudzveidību, piesārņojuma avotus, praktiskajās nodarbībās tika pētīti kukaiņi, zem mikroskopa – to oliņas, dabā pētītas tika dažādas ekosistēmas, baudīts kalnu skaistums un līdzenumu burvība.
Uzzinājām, ka skolā tiek apgūta gan kompostēšana, dārzkopības pamati, ūdens taupīšana, skolēni tiek mudināti šķirot atkritumus.
Mēs tikām ielūgti pie Apačes pašvaldības mēra Andreja Stejera (Andrej Steyer), kurš mums pastāstīja par sadarbību ar skolu, kultūras centru, par vides sakopšanu, modernizāciju. Diskutējām par saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldībai piederošajām ēkām un privātmājām. Pilsētas aktīvists un patriots Urbans Pfeifers (Urban Pfeiler) mums izrādīja tuvējo apkārtni un interesanti pastāstīja par vēsturi.
Mums bija fantastiska iespēja piedalīties praktiskajās darbnīcās, kur uzzinājām, ar ko nodarbojas vietējie mājražotāji (ķirbju sēklu eļļas, sīrupu, siera gatavošana, maizes cepšana), gatavojām ziepes un garšaugu sāli, kur viena no galvenajām sastāvdaļām ir meža ķiploks jeb laksis.
Mēs apmeklējām Pohorjes kalnu grēdu, kas pieder dienvidu kaļķakmens Alpiem. Tur ir plaši meži, savvaļas strauti un ūdenskritumi. Tur atrodas lielākais slēpošanas kūrorts Slovēnijā. Katru gadu tur notiek pasaules čempionāta sacensības kalnu slēpošanā. Diemžēl globālās sasilšanas rezultātā dabīgās sniega segas ilgums un biezums katru gadu samazinās.
Ļoti interesanta mums šķita nodarbība zinātnes parkā “Vulkānija”, kur vairāk uzzinājām par Zemes kodolā esošajiem spēkiem un ģeoloģiskajiem procesiem, kas notiek uz virsmas vai tās tuvumā. Interesanti, ka šīs centrs ir izveidots sena vulkāna krāterī. Mēs apmeklējām Filovču podnieku ciemu, kur podnieka arods ģimenēs tiek nodots no paaudzes paaudzē, aplūkojām seno podnieka māju, uzzinājām, kā kādreiz cilvēki dzīvoja, piedalījāmies keramikas meistarklasē. Mums arī patika leļļu muzeja apmeklējums Mariborā.
Apače pamatskolā un tās filiālē Stogovci valdīja pozitīva gaisotne, mācību process bija vienkāršs, nesaspringts, bet interesants. Vērojām arī mācību procesu apvienotajās klasēs un bērnudārzā. Skolā nav gandrīz nekādu ar uzvedību saistītu pārkāpumu, jo tiek strādāts pie profilakses, lai skolēni pieņemtu pozitīvus uzvedības modeļus. Skolai ir ļoti laba sadarbība ar vecākiem. Kā jau visās skolās skolotāji gribētu, lai skolēni vairāk mācās gan skolā, gan mājās, bet bija vērojams, ka gan skolēniem, gan skolotājiem patīk darboties praktiski, eksperimentāli un esot dabā.
Sadarbība ar Apačes pamatskolu mums ir ieguvums. Ceram uz tikšanos Stāķu pamatskolā!
Skolotājas Dina Viļuša un Ilze Putne
Adrija: Marta vidū nedēļu biju Slovēnijā, Apačē, projekta ietvaros. Notika daudzas aktivitātes, to laikā iemācījos jaunas lietas.
Skolā mēs pavadījām laiku, iepazīstot jaunu kultūru un Slovēnijas skolas vidi. Piedalīšanās mācību procesā bija pārsteidzoši jautra, pat, ja neko nesaprotu slovēņu valodā. Bioloģija bija visinteresantākā, mēs apskatījām zarkukaiņus. Filiāles skolā mēs vairāk nodarbojāmies ar dažādām praktiskām aktivitātēm. Man patika veidot ziepes un sāls maisījumus.
Tā kā mēs palikām viesģimenēs, bieži pavadījām pēcpusdienas ar viņiem. Mēs apskatījām daudzas jaukas vietas vai vienkārši pastaigājāmies. Ekskursijas bija superīgas, apskatījām dabu un lielpilsētu, un visas nedēļas laikā mūs lutināja ar labiem laikapstākļiem. Ļoti gleznaini skati bija no Pohorjes, kas ir augstākā vieta valstī, tomēr leļļu muzejs man visvairāk gāja pie sirds ar savām dīvainām marionetēm.
Mēs iemācījāmies daudz par Apačes vēsturi, un, protams, arī mazlietiņ slovēņu valodu. Nevarēju vēlēties labāku kompāniju, visi ātri sadraudzējāmies, un mēs vēl turpinām sazināties ārpus projekta.
Slovēnijā tiešām bija vienreizēji, mēs satikām ļoti daudz labus draugus un ieguvām daudz labu atmiņu.
Artis: Es uzdrošinājos vairāk runāt ar cilvēkiem un iesaistīties visās aktivitātēs! Šī prasme man noderēs dzīvē! Es uzlaboju savas zināšanas angļu valodā un iemācījos arī jaunus vārdus angliski un slovēniski. Kopumā es iemācījos arī būt pozitīvs un nebaidīties no grūtumiem! Šīs prasmes man palīdzēs dzīvē visur, īpaši angļu valodas jaunie vārdi un nebaidīšanās runāt ar svešiem cilvēkiem!
Mareks: Es šajā mobilitātē Slovēnijā iemācijos daudz. Ikdienā lietojamus slovēņu vārdus, kas man palīdzēs sarunāties ar cilvēkiem, ja es izdomāšu ceļot uz Slovēniju. Es iemācijos divas dažādas spēles, ko es varēšu novadīt draugiem vai ģimenes locekļiem vai ja paliek garlaicīgi. Es iemācijos kā taisa māla traukus kā tie iegūst formu un kā pēc tam tos dedzina. Tas aizņem ilgu laiku. Es uzzināju daudz ko par vulkāniem un kristāliem. Tas bija interesanti.
Marta: Aizbraucot uz Slovēniju, mana viesģimene man jau pirmajā dienā lika garšot tradicionālos ēdienus, kas bija ļoti garšīgi. Viņi pagaršoja arī tradicionālos latviešu ēdienus, ko biju aizvedusi kā ciemakukuli. Mēs klausījāmies slovēņu tradicionālo mūziku, un es uzslēdzu arī latviešu mūziku. Tas ļāva mums iepazīt labāk kultūru. Es uzzināju par skolas dzīvi, piedalījos mācību stundās, kas bija atšķirīgas no stundām Latvijā. Tas man lika pārdomāt par plusiem un mīnusiem izglītības sistēmā abās valstīs. Mēs iepazinām Apačes apkārtni, klausījāmies interesanto stāstījumu par vēsturi. Mēs piedalījāmies meistarklasēs, kur gatavojām ziepes, sāli ar garšaugiem, testējām sīrupus. Tos varējām atvest arī mājās ģimenēm. Es pirmo reizi biju tik augstu kalnos, vēroju apkārtni, dabu un pilsētu lejā. Latvijā nav tādu kalnu.
Es ieguvu daudz jaunu draugu, ar kuriem es turpinu sarakstīties, un es nevaru sagaidīt dienu, kas varēšu ar viņiem atkal satikties.
Karīna: Braucienā uz Slovēniju es ieguvu savu pirmo pieredzi ārzemēs. Es uzzināju, kādas ir slovēņu tradīcijas, kā ir dzīvot vienai svešā ģimenē un komunicēt ar viņiem angļu valodā. Viesģimenē iemācījos dejot divas slovēņu tautasdejas, dzirdēju viņu dziesmas, apmeklēju dažādas populāras vietas. Man bija interesanti uzzināt, kā atšķiras dzīvošana Latvijā un Slovēnijā. Es pārvarēju bailes no tāliem un gariem braucieniem un būt bez ģimenes. Es sapratu, ka jo es vairāk centīšos mācībās, jo man būs vairāk iespēju un būs lielāki sasniegumi. Paldies skolotājai Ilzei par to, ka deva man šādu iespēju!
Galerija: ŠEIT
