Miķeļdiena Stāķu pamatskolā tika svinēta īpaši krāšņi un dzīvespriecīgi. Pats Miķelis it kā bija ieradies skolas pagalmā, lai priecātos par rosīgo miķeļošanos. Skolēnu un skolotāju rūpīgi sagatavotie pārsteigumi pārvērta skolas iekšpagalmu par īstu tirgus laukumu.
Vieni tirgojās ar pašu gatavotiem našķiem un darinājumiem, otri labprāt iepirka gan rudens veltes, gan dažādus gardumus.
Skolas kafejnīcā valdīja īpaša rosība – ikviens varēja nogaršot gan saldus, gan sātīgus cienastus. Tirgus apmeklētāji ar sajūsmu apbrīnoja lielākos un raženākos dārzeņus, bet pārdevēji aizrautīgi stāstīja par savu audzēto un sagatavoto produkciju.
Šajā dienā valdīja īsts pārdošanas azarts un prieks par kopā būšanu. Katrs pirkums un katra garšas baudīšana radīja svētku sajūtu, bet pats Miķelis it kā vēroja un novērtēja jauno uzņēmēju darbu, kas ar radošumu un centību pārvērta skolas pagalmu dzīvīgā svētku tirgū.
Miķeļdiena atgādināja, ka rudens ir pateicības laiks – par bagātību, ko sniedz daba, par čaklām rokām un kopīgiem svētkiem.
