Apgūstot Splitas kultūrvēsturisko centru, kādu ietekmi uz tās attīstību ir atstājis romiešu un slāvu mantojums, tika aktualizēti jautājumi par kultūras redzamo un neredzamo mantojumu.
Apguvām dažādas metodes un to pielāgošanu mācību saturam un darbam gan klasē, gan muzeju, izstāžu, galeriju, kultūrvēsturisku vietu apmeklējumu laikā. Bija iespēja izspēlēt tās ar kolēģiem no Spānijas, Vācijas un Čehijas, kā arī izrunāt metožu izmantošanas iespējas darbam ar bērniem un pieaugušajiem.
Vērtīgs bija Bračas salas akmenskaļu skolas apmeklējums, kur amatu prasmes tiek nodotas nākamajām paaudzēm balstoties uz senām akmenskalšanas metodēm, piešķirot darbam vērtību, ko sniedz indivīds. Tas rosināja pārdomāt par to, kā mēs no paaudzes paaudzē nododam savu kultūrvēsturisko mantojumu ar dziesmām, dejām, rokdarbiem, kā mēs to aktualizējam jauniešiem, cik paši mēs tam pievēršam lielu nozīmi.
Horvātijas pilsētu Splitas, Trogiras , Hvaras un Bračas salu harmoniskā vide , dabas un cilvēku radītās arhitektūras vienotība, bija estētisks baudījums acīm un dvēselei, kas rosināja vēlmi vēlreiz atgriezties Horvātijā un apceļot to.
Ligita Lapsa