Bet, tas viss ir skaidrs un vienkāršs mums – tiem, kas pasauli redz savām acīm. Bija iespēja pieskarties arhitektūrai, mēģināt caur pieskārienu uzminēt statujas un ar tausti uzzināt, kas attēlots gleznās. Ekskursiju vadīja neredzīgi gidi. Tā bija nenovērtējama sajūtu pieredze un neaizmirstamas emocijas. Izejot šo interaktīvo ekskursiju mēs guvām unikālas, spilgtas, vienreizējas emocijas. Bērni sāka aizdomāties par dažādību, par to, ka cilvēks ir spējīgs uz visu, ka var pielāgoties un ne tikai izdzīvot, bet tiešām arī baudīt dzīvi.
Skolēnu atsauksmes par pasākumu:
Mums bija iespēja iepazīt vienam otru.
Jāklausa vienam otru un jāuzticas.
Bija iespēja sajust pēc dzirdes, taustes, smaržas.
Mums bija lieliska iespēja aprunāties ar saviem pavadoņiem, uzdot neparastākos jautājumus neredzīgam gidam un saņemt sirsnīgas atbildes.
Es guvu unikālu pieredzi, kas ļāva ne tikai labāk iepazīt pašam sevi un pasauli sev apkārt, bet arī izprast cilvēkus, kuriem jādzīvo bez vienas būtiskas maņas – redzes. Izejot ārā no muzeja domāju, mēs, redzīgie, bieži daudz žēlojamies, kaut mūsu problēmas ir niecīgas.