Skolēnu grupas mobilitāte Vācijā
Labi rezultāti vēstures olimpiādē
Gaišais ceļš uz Ziemassvētkiem
Skolēnu grupas
mobilitāte Slovākijā
Gatavojoties Ziemas saulgriežiem
Dabaszinātņu
iepazīšana
previous arrow
next arrow
Slider

Skolēnu grupas mobilitāte Slovākijā

5ada6b21-aad2-4ff3-a808-e5f763ac48b7
5ada6b21-aad2-4ff3-a808-e5f763ac48b7
1. decembrī Stāķu pamatskolas skolēni – Olivers Aišpurs-Lukša, Viktorija Dokukina, Alise Rubene, Mārtiņš Kušķis, Uģis Mazmačs – kopā ar skolotājām Ilzi Putni un Ainu Rubeni devās pirmajā “zaļās ceļošanas” mobilitātē uz Slovākiju, Spišsky Hrhov pamatskolu.

Apmeklējām slēpošanas kūrortu ar nosaukumu Jasna – lielāko Slovākijā un visā Centrāleiropā. Prieks par to, ka tieši šajā apvidū bērni apguva kalnu slēpošanas pamatprasmes.

Nebija viegli apstākļos, kad visapkārt tik daudz nezināmā, taču skolēni nepadevās pie pirmajām grūtībām, pārvarēja savu “nevaru” un rezultātā visi apguva kalnu slēpošanas pamatprasmes, iepazinās ar aktīvās atpūtas iespējām. Ar pacēlājiem nokļuvām arī Chopok virsotnē, kas atrodas 2024m virs jūras līmeņa. Vērojām tādas dabas parādības kā sniega vētra, migla, pabijām mākoņos.

Nākamie piedzīvojumi mūs gaidīja Stari Smokovec pilsētā. Tur satikāmies ar jauniešiem, kuri mūs pavadīja uz Hrebienok slēpošanas kūrortu (1285m virs jūras līmeņa). Ceļš kalnā bija izaicinošs, pārliecinājāmies par fiziskās sagatavotības nepieciešamību. Kāpjot kalnā, vērojām pasakainus ziemas skatus un neparastu sauli. Kūrortā aplūkojām Hrebienkas ledus kupolu, apskatījām Vestminsteras abatijas kopiju, kas ir britu identitātes simbols un monarhu kronēšanas vieta. Tā atspoguļo Lielbritānijas un Slovākijas vēsturisko saistību. Gida pavadībā apskatījām ledus skulptūras un devāmies uz ūdenskritumu, priecājoties par skaistajām dabas ainavām. Atceļā – visiem par lielu pārsteigumu – vajadzēja laisties lejā no kalna ar ragavām. Tā bija cīņa ar sevi, sniegu, ātrumu! Savukārt pēc šīm spraigajām aktivitātēm patīkami atpūtāmies Popradas akvaparkā.

Mums ļoti patika kvalitatīvi noorganizētās aktivitātes Spišsky Hrhov pamatskolā, kur mūs visas dienas pavadīja pats skolas direktors. Uzzinājām, ka skolai, tāpat kā mūsu Stāķu pamatskolai, ir vairākas ēkas. Iepazināmies ar apkārtni. Redzējām skolas pagalmā dobes, kurās bērni audzē dažādus augus. Bija arī siltumnīca, āra maizes krāsns, neliels, universāls sporta laukums. Viņiem vienu stundu nedēļā ir dārzkopība, kurā bērni rūpējas par apkārtni un augu apkopšanu. Skolai pieder arī bišu drava, un skolēni nodarbojas ar biškopību.

Skolas iekštelpās mūs pārsteidza tas, ka bērni staigā čībās, bet uz mācību stundām viņus sauc aicinoša mūzika. Mūzikai skanot, iesākas arī starpbrīdis. Skolēni paši rūpējas arī par telpaugiem skolā. Mums radās priekšstats, ka atrodamies lielā mājā.

Kopā ar slovāku skolēniem piedalījāmies mācību stundās. Dažādās radošās darbnīcās gatavojām Ziemassvētku dekorus un apsveikumus. Kamēr bērni darbojās, skolotāji uzzināja, ka skolā tiek realizēti dažādi projekti. Sadarbībā ar Norvēģiju skolas pagalmā uzcelta lapene ar velēnas jumtu – atsevišķa ēka, kurā var organizēt pasākumus, izstādes. Ir realizēts arī projekts, kurā savāc lietus ūdeni un izmanto to dobju un siltumnīcas laistīšanai.

Kopā ar slovāku 7. klases skolēniem bijām pārgājienā uz Medvedy vrch skatu torni, no kura pavērās patiešām majestātiski dabas skati. Izbaudījām sērsnas burvību gan pikojoties, gan izpildot vingrinājumus pareizas stājas veidošanai. Jauno draugu lokā aizvadījām interesantu, fiziski aktīvu pēcpusdienu.

6.decembrī atzīmējām Svētā Nikolaja dienu, Slovākijā dāvanas dala Svētais Mikulašs. Arī mēs šajā dienā saņēmām dāvaniņas. Pēc tam kopā ar skolas direktoru devāmies iepazīt ciematu Spišsky Hrhov. Tajā dzīvo 1800 iedzīvotāju, no kuriem 350 ir romi, kas ir labi integrējušies vietējā sabiedrībā. Viens no apskates objektiem bija Spišskas pils- neobaroka stila muiža un parks, kas to ieskauj. Skolas direktors mūs iepazīstināja ar tās vēsturi un informēja, ka tā tagad ir pašvaldības īpašums un tiks atjaunota. Ne mazāk interesanti bija mūzikas instrumentu muzejā. Tajā iepazināmies ar dažādiem mūzikas instrumentiem no visas pasaules, novērtējām  to skanējumu. Likās aizraujoši pamēģināt spēlēt dažādus paštaisītus instrumentus. Vēl apmeklējām Spišskas novada Levočas pilsētu. 2009. gadā Levoča tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Iepazinuši šo skaisto pilsētu, apmeklējām arī kafejnīcu, kur baudījām tradicionālo slovāku Ziemassvētku punšu. Bērniem ļoti patika sarunāties ar skolas direktoru. Visi saprata, cik svarīgas ir angļu valodas zināšanas.

Pēc nelielas atpūtas devāmies uz Levočas ledus halli, kur izmēģinājām slidot uz mākslīgā ledus. Varējām salīdzināt, kāda ir tās atšķirība no slidošanas uz dabīgā ledus.

Priekam un nogurumam mijoties ar laimes sajūtu, kopā ar slovāku skolēniem cepām piparkūkas, mācījāmies gatavot slovāku Ziemassvētku punšu un aizvadījām vēl pēdējās kopīgās aktivitātes skolā. Izrādījās, ka abu valstu skolēniem ļoti patīk spēlēt florbolu.  Atvadoties no draugiem, mūsu skolēni uzdāvināja viņiem suvenīrus par piemiņu no Latvijas. Vakarpusē pastaigājāmies pa Popradu un aplūkojām Ziemassvētku dekorus. Pārsteidza lielais eņģelis, “zvaigžņu iela”, kā arī pārdomātie rotājumi centrālās ielas garumā.

Mājās atgriezāmies pozitīvi uzlādēti un ar izpratni par to, cik svarīgas ir valodu zināšanas un laba fiziskā sagatavotība, kuru nepieciešams arvien uzlabot. Mūsdienās skolēniem un skolotājiem ir tik daudz iespēju doties iepazīt citas valstis, to kultūru, tradīcijas, līdz ar to šīs prasmes un iemaņas ir ļoti nepieciešamas ikvienam.

Aina Rubene

Ilze Putne

Lūk, skolēnu pārdomas par pavadīto laiku ziemīgajā Slovākijā:

Olivers: Šis bija mans pirmais zaļās ceļošanas projekts. Es ļoti gribēju redzēt kā tur būs. Mēs loti ilgi braucām un tad kad mēs bijām Slovākija pirmais, ko es redzēju no rīta, bija kalni. Man tie ļoti patika. No rīta pa logu redzēju arī briežus.

Šaja braucienā es iemācijos slēpot ar kalna slēpēm. Es iemācījos būt pacietīgāks un to, ka caur spēlēm var daudz ko iemācīties. Es uzzināju, ka Slovākijas skolēni pa skolu staigā čībās, lai apkopējām nebūtu daudz jātīra. Es uzzināju, ka Slovākija platības ziņā ir mazāka nekā Latvija, bet tur ir daudz vairāk iedzīvotāju nekā mūsu valstī. Man ļoti patika slēpot ar kalna slēpēm un peldēt. Un man patika iepazīties ar Slovākijas bērniem un kopā ar viņiem darboties grupās. Man patika dzīvot namiņa un spēlēt paslēpes ar draugiem. Paldies par šo braucienu!

Uģis: Es pirmo reizi dzīvē redzēju Tatru kalnus. Man tie ļoti patika. Arī ūdenskritums bija skaists. Es izbaudīju braucienu ar ragavām un kalnu slēpošanu. Es uzzināju, kādēļ nedrīkst no kalna braukt ar lielu ātrumu. Ir nepieciešams sabremzēt, lai negūtu traumas. Man ļoti patika slovāku skola. Tur skolēni spēlē florbolu tāpat kā mēs, tādēļ mēs varējām kopā to spēlēt. Man patika stundas kopā ar slovāku bērniem, kur mēs gatavojām Ziemassvētku kartiņas, gatavojām nelielas lietiņas mazajiem bērniem, lējām sveces. Mēs apguvām dažādus vārdus slovāku valodā un iemācījām arī viņiem dažus vārdus latviski. Mēs ļoti ātri sadraudzējāmies.

Viktorija:

Ko es redzēju:

  • Skaistus lielus kalnus, kas nav mums Latvijā.
  • Skolu, kas ir lielāka nekā mūsu skola.
  • Muzeju ar interesantiem mūzikas instrumentiem no visas pasaules.

Ko es iemācījos:

  • Vairāk angļu valodu;
  • Kā uzvesties restorānā.

Ko es uzzināju:

  • ka skolā mēdz būt citi noteikumi nekā mūsu skolā, piemēram jātīra pagalmā sniegs, jāstaigā pa skolu čībās

Kas man patika:

  • ka pabiju pavisam citā vidē, citā skolā, kur ir citi noteikumi un cita attieksme;
  • skola, kuru mēs apciemojām;
  • slidotava kur slidojām, Ledus pils, akvaparks, kafejnīcas un restorāni, kādos nebiju bijusi.

Alise: Slovākijā es redzēju lielus kalnus, skaistas dabas ainavas, skaistu ūdenskritumu. Es iemācījos sadarboties ar slovāku skolēniem, drošāk sarunāties angļu valodā, gatavot slovāku tradicionālo Ziemassvētku punšu. Es apguvu arī slēpošanu ar kalnu slēpēm. Es uzzināju neliela ciemata muižas vēsturi un muzejā iepazinu vēl neredzētus mūzikas instrumentus. Vēl es uzzināju, ka slovāku bērni skolā staigā čībiņās un paši rūpējas par augiem skolā. Viņiem ir arī sava siltumnīca. Man ļoti patika visas sportiskās aktivitātes. Tur bija gan slēpošana, gan slidošana, gan florbols. Bija jauki kopā ar mazākajiem bērniem cept piparkūkas. Bija jautri kāpt kalnā un laisties lejā ar ragavām. Man patika skaistās ledus skulptūras un svētku rotājumi. Bija ļoti foršs skolas direktors un skolēni. Man patika kā viņi mūs uzņēma savā skolā.

Mārtiņš: Es iemācījos slēpot ar kalnu slēpēm un taisīt no vienkāršiem materiāliem ziemassvētku kartītes. Lai gan es esmu pabeidzis mūzikas skolu, es iepazinu daudzus neredzētus mūzikas instrumentus. Man patika, ka skolā velk iekšas apavus un tādēļ jūtas kā mājās.Man patika iepazītie ar jauniem draugiem, spēlēt ar skolas bērniem florbolu.

Video šeit: https://www.youtube.com/watch?v=FfVyuZVZLg0