GAISMA IELĪST SIRDĪ..

nyfile-so
nyfile-so
Ir aizritējis gandrīz gads, kopš ikdienas ritms visā pasaulē kļuvis citāds. Esam iemācījušies sadzīvot ar ierobežojumiem, ievērot distanci, skolot bērnus un strādāt attālināti. Šis ir laiks, kad mazliet apstājamies. Ieklausāmies sevī un līdzcilvēkos. Izvērtējam, kas ir patiešām svarīgs un no kā varam atteikties vienota mērķa vārdā.

Kā sniegputenis negaidīti iegriež pārslas dejā, arī vīrusa pandēmija skāra mūs pēkšņi un pilnīgi nesagatavotus. Taču mēs esam sīksti un nekādas vētras nespēj iznīdēt iekšējo vēlmi darīt labu, nodot vēstījumu, kas ceļo no sirds uz sirdi.

Ticu, ka ar līdzīgām domām pagājušā gada nogalē Gulbenes Evaņģēliski luteriskā draudze sadarbībā ar starptautiskām organizācijām bija sarūpējusi dāvaniņas Stāķu pamatskolas mazākajiem skolēniem. Brīnums kurpju kastē – tā gribas teikt par šīm pārsteiguma dāvanām, kuru radīšanā iesaistījušās dāsnu cilvēku kopienas no dažādām pasaules valstīm. Kurpju kastes izmēra sainī glīti sakārojušās aizraujošas lietas, kas rada vārdos neizsakāmu prieku, – zīmuļi un krāsojamās grāmatas, plīša rotaļlietas un uzlīmes, galda spēles un saldumi. Bet vēl īpašāku šo dāvanu saņemšanas mirkli padara klāt pievienotā kartīte ar laba vēlējumiem saņēmējam un viņa tuvākajiem. Smaids, sajūsmas saucieni un aizkustinājums – tik bagātīgs emociju vilnis pārņem bērnu un visu ģimeni, atverot vienu nelielu kartona kasti...

Cik  tas tomēr ir brīnišķīgi, ka pasaulē notiekošais nespēj ietekmēt pašu galveno – vēlmi dalīties un dot! Kamēr vien katrs savā ģimenē saglabājam šīs cilvēciskās vērtības, mēs esam stiprāki par jebkādiem ārējiem apstākļiem, kas nepārtraukti mainās.

Ticēt, pateikties un dzīvot paļāvībā, ka viss nokārtosies, ka šī ir tikai viena no daudzām pieturām mūsu dzīvē, kurā aizkavējāmies mazliet ilgāk nekā būtu gribējuši, – ar šādu noskaņojumu ik dienas turpinām mērot ceļu pretī pavasarim.

Kad daba mostas, saules gaisma ielīst puķu dobē un sirdī... Un ir tik viegli noticēt, ka viss būs labi.

Stāķu pamatskolas kolektīva, skolēnu un vecāku pateicībā,

mamma Lana Kindzule