Vecmāmiņu rīts

1b6f6eca-c968-4002-a4d6-4f1634f2df90
1b6f6eca-c968-4002-a4d6-4f1634f2df90
Savīties… Ir labi, ka var tā savīties… Ir labi, ka var tā savīties - krēsla ar gaismu, klusums ar putnu treļļiem, ziema ar pavasari. Savīties var ne tikai pretmeti, bet arī kaut kas pavisam vienāds, līdzīgs un ikdienā tuvu stāvošs. Tas ir gluži loģiski - ja nestāvētu tuvu un nebūtu vienā toņkārtā skanošs – nemaz nesavītos.

6. marta rītā Stāķu skolas 1. – 4. klašu skolēni vienā krāsainā, tekoši vijīgā un skanīgā kamoliņā savija dziesmas, dzeju, teātra spēli, deju, mūzikas skaņas. Šis neparastais dzīpariņš gluži kā brīnums tapa par godu mūsu mīļajām vecmāmiņām.

Dzīvē bieži notiek tā, ka gluži vienkāršas (vai varbūt nemaz tika vienkāršas) lietas mēs nespējam izskaidrot. Mēs nespējam izskaidrot, kas ir tā maģiskā saikne, kas tik ļoti vieno mazbērnus ar vecvecākiem. Mēs nespējam izskaidrot, kāpēc pīrādziņus gribas cept tikai ar omīti, kāpēc tieši ar omīti saulainā vasaras dienā gribas kaut kur aizbraukt un, ēdot līdzpaņemtās piknika maizītes, parunāties par visādām lietām, kuras dažkārt liekas ļoti sarežģītas.

Dažkārt, dzīves filozofiskos mirkļos, mēs cenšamies izskaidrot, kāpēc kaut kas notiek tieši tā, kā notiek, bet pārsvarā tomēr baudām mirkļus, kurus varam pavadīt kopā, runājamies par ikdienas sīkumiem, fantazējam un būvējam kopā sapņu pilis, kuras saglabājam atmiņā, lai kaut kad atkal un atkal, tur varētu atgriezties.

6. marta “Vecmāmiņu rīta” fenomenu neviens necenšas izskaidrot vai analizēt – tas vienkārši ir. Tas ir 1. klases skolēnu varēšanā, drosmē un dabiskumā. Tas ir 2. klases skolēnu mīļumā, azartā un skanīgumā. Tas ir 3. klases skolēnu nosvērtībā, pārliecinātībā un bērnišķībā. Tas ir 4. klases skolēnu temperamentā, kustīgumā un latviskumā. Tas ir dejotāju izturībā, atbildības sajūtā un smaidā. Tas ir teātra pulciņa aktieru saliedētībā, priekā un savstarpējā izpalīdzībā. Tas ir jauno pianistu skanīgumā, spītā un vieglumā. Tas ir dziedātāju nopietnībā un patriotismā.

Tik ilgi, cik vien ilgi spēsim saglabāt šo vajadzības sajūtu vienam pēc otra – vecvecākiem pēc mazbērniem un otrādi – nezudīs tas labais un neatkārtojamais, kas mūs visus saista un vieno. Tas labais, kas savij laiku. Tas maģiskais, kas savij paaudzes.

Galerija: https://stakuskola.lv/index.php/galerijas/foto-galerija-2019-2020#nanogallery/nanoGallery/72157713511637137